Jaunatnes politika Latvijā
|
Pārvaldība
|
|
| Jauniešu mērķgrupa |
Jaunatnes likumā definēts, ka jaunieši Latvijā ir personas no 13 līdz 25 gadu vecumam. Lai gan Jaunatnes likums definē konkrētu vecuma grupu, realitātē mērķgrupas definējums dažādos jaunatnes politikas un darba ar jaunatni aspektos var pat būtiski atšķirties. Juridiskā un tiesību aspektā būtisks ir pilngadības sasniegšanas vecums – saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu, persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, ir bērns. Pēc pilngadības sasniegšanas persona iegūst tiesības piedalīties vēlēšanās, iegūt autovadītāja apliecību, iegādāties alkoholiskos dzērienus un cigaretes, stāties laulībā u.c. |
| Normatīvā bāze |
Jaunatnes politiku un darbu ar jaunatni definē Jaunatnes likums (spēkā kopš 2009. gada). Tajā noteiktas atbildīgās institūcijas, to kompetences, finansējuma piešķiršanas kārtība, jauniešu līdzdalības iespējas un principi u.c. būtiski regulējoši jautājumi. Jaunatnes politikas rīcības virzieni, aktivitātes, rezultatīvie rādītāji, iesaistītās un atbildīgās institūcijas detalizētas Jaunatnes politikas īstenošanas plānā 2016.–2020. gadam. Papildus jaunatnes politika konkrētos tematiskos aspektos definēta arī nozaru atbildīgo ministriju plānošanas dokumentos (izglītība, sociālā joma, veselības aprūpe, reģionālā attīstība, u.c.) – Latvijā jaunatnes politika ir izteikti starpnozaru politika, sekojoši iesaistīts ļoti plašs institūciju loks. Par jaunatnes politiku atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā ikgadējo jaunatnes politikas valsts programmu, kurā noteiktas ikgadējās jaunatnes politikas prioritātes, īstenojamās aktivitātes un tām piešķirtais finansējums. Visi minētie dokumenti definē jaunatnes politiku nacionālā līmenī. Savukārt pašvaldības plāno darbu ar jaunatni vietējā līmenī, izstrādājot pašvaldības jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus un nodrošinot institucionālo sistēmu darbam ar jaunatni. No 119 Latvijas pašvaldībām 2018. gadā 51 ir izstrādāts jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokuments. |
| Mērķi un aktivitātes |
Jaunatnes likums un Jaunatnes politikas īstenošanas plāns 2016.–2020. gadam definē jaunatnes politikas mērķi – uzlabot jauniešu dzīves kvalitāti, veidojot jauniešiem atbalstošu un iekļaujošu vidi, atbalstot viņu iniciatīvas un līdzdalību, kā arī stiprinot jauniešu uzņēmīgumu, veselīgu dzīvesveidu. Jaunatnes politikas īstenošanas plāns definē nepieciešamību veikt aktivitātes šādos rīcības virzienos: izglītība un apmācība, sociālā iekļaušana, līdzdalība, nodarbinātība un uzņēmējdarbība, veselība un labklājība. Jaunatnes politikas valsts programmā kā 2018. gada prioritātes definētas: veicināt ilgtermiņa darba ar jaunatni plānošanu vietējā un reģionālā līmenī, atbalstīt jaunatnes organizāciju iniciatīvas jauniešu līdzdalības veicināšanai, vienota modeļa izstrāde jauniešu neformālās izglītības atzīšanai valsts mērogā, darbā ar jaunatni iesaistīto personu profesionālās pilnveides attīstīšana. Tām pakārtotas konkrētas īstenojamās aktivitātes: darbā ar jaunatni iesaistīto personu apmācības, pieredzes apmaiņas pasākumi, atbalsts pašvaldību projektiem jaunatnes jomā, pasākumi jaunatnes jomas pārstāvjiem (konferences, semināri), finansiāls atbalsts jaunatnes organizācijām un to projektiem, uzturēta informatīva interneta platforma www.jaunatneslietas.lv, u.c. Mērķus un aktivitātes konkrētos tematiskos aspektos definē par tām atbildīgās institūcijas: veselība – Veselības ministrija, sociālā joma – Labklājības ministrija, nodarbinātība – Nodarbinātības valsts aģentūra, u.c. |
Informācijas avoti:
Portāls par jauniešiem un jaunatnes politiku: www.jaunatneslietas.lv
Sadaļa “Jaunatne” Izglītības un zinātnes ministrijas tīmekļa vietnē: www.izm.gov.lv/lv/jaunatne
Sadaļa “Latvija” interneta platformā Youth Wiki: https://eacea.ec.europa.eu/national-policies/en/content/youthwiki/overview-latvia
|
Pārvaldība
|
|
| Mērķa grupa |
Lietuvas jaunatnes politika ir adresēta jauniešiem vecumā no 14 līdz 29 gadiem. |
| Likumdošana |
Lietuvas jaunatnes politikas struktūru darbību reglamentē Lietuvas Republikas jaunatnes politikas likums. Pēc tā pieņemšanas likumā tika izdarīti daži grozījumi (grozījumi 2005. un 2018. gadā). Tajā noteikti jaunatnes politikas galvenie nosacījumi un tās īstenošanas principi, kā arī definētas jaunatnes politikas jomas un institūciju izveide, kas īsteno un pārvalda jaunatnes politiku valsts un pašvaldību līmenī. Jaunatnes politikas attīstības programmā 2011.-2019. gadam ir noteikti jaunatnes politikas stratēģiskie mērķi. Jaunatnes politikas virzieni, aktivitātes, rezultatīvie rādītāji, iesaistītās un atbildīgās iestādes ir sīki izklāstītas Rīcības plānā 2017.-2019. gadam, ko izstrādājusi Sociālās drošības un darba ministrija. Īpašie jaunatnes politikas tematiskie aspekti ir noteikti arī ministriju un aģentūru plānošanas dokumentos (Vides ministrija, Kultūras ministrija, Nacionālās aizsardzības ministrija, Veselības ministrija, Izglītības ministrija, Tieslietu ministrija, Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Iekšlietu ministrija, Zemkopības ministrija, Lietuvas valdības Narkotiku kontroles departaments, Lietuvas darba birža un Jaunatnes lietu departaments). Atbilstoši iepriekš minētajam, pašvaldības plāno darbu ar jaunatni vietējā līmenī, izstrādājot vietējos jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus un nodrošinot institucionālo ietvaru darbam ar jaunatni. |
| Mērķi un aktivitātes |
Nacionālajā Jaunatnes politikas attīstības programmā 2011.-2019.gadam ir noteikti galvenie valsts jaunatnes politikas stratēģiskie mērķi. Programmā prioritāte bija jauniešu sociālā iekļaušana, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem, kuri nav nodarbināti, iesaistīt izglītībā un apmācībās (NEET), starpnozaru sadarbības veicināšana, dalīšanās ar labo praksi attiecībā uz jauniešu sociālo integrāciju un sadarbības veicināšana starp jauniešiem no Eiropas Savienības, Austrumeiropas un Kaukāza valstīm. Tika arī izvirzīti mērķi uzlabot jauniešu nodarbinātības iespējas, radot labvēlīgus apstākļus jauniešiem piedalīties darba tirgū, veicināt ekonomisko un sociālo uzņēmējdarbību, attīstīt neformālās izglītības sistēmu, sekmēt jauniešu aktīvu līdzdalību sabiedrībā. Valsts jaunatnes politikas attīstības programma 2011.-2019. gadam un Rīcības plāns 2017.-2019. gadam paredz nodrošināt sociālās drošības, izglītības un veselības aprūpes sistēmu attīstību; attīstīt apzinīgu, sociāli domājošu, patriotisku, nobriedušu, kulturālu un radošu jaunieti, kurš spēj būt aktīvs daudzveidīgās sabiedrības loceklis; izstrādāt un koordinēt jaunatnes darba sistēmu un nodrošināt jauniešu nodarbinātības infrastruktūras attīstību; radīt labvēlīgus apstākļus pastāvīgu, kvalitatīvu aktivitāšu nodrošināšanai jaunatnes organizācijām un organizācijām, kuras strādā ar jaunatni; un nodrošināt starpinstitucionālu un starpnozaru sadarbību, izstrādājot saskaņotu, faktos un zināšanās balstītu jaunatnes politiku. |
Informācijas avoti:
Jaunatnes politika Lietuvā (2017). Eiropas Komisija, jauniešu Wiki valstu apraksts.
Jaunatnes politikas stratēģiskā plānošana un pasākumu īstenošana sociālā nodrošinājuma un darba jomā (2016). Publiskā audita ziņojuma kopsavilkums, Lietuvas Valsts kontrole.
Darbs ar jauniešiem: jaunatnes darba vērtības Eiropas Savienībā (2014. gads). Eiropas Komisija. Valsts ziņojums, Lietuva (Autore: I. Gečienė)
Lietuvas jaunatnes politika: likumdošana, struktūras un labā prakse (2013. gads). Viļņa: Lietuvas Republikas Sociālā nodrošinājuma un darba ministrijas Jaunatnes lietu departaments.
Jaunatnes politika Lietuvā (Jaunimo politika Lietuvoje) (2010). Viļņa: Lietuvas Republikas Sociālā nodrošinājuma un darba ministrijas Jaunatnes lietu departaments.
Jaunatnes politikas lapa Lietuvā (2010) Eiropas Padome.
Jaunatnes politika Lietuvā (2002). Eiropas Padome, Starptautiskās ekspertu komisijas ziņojums, ko iecēlusi Eiropas Padome (valsts jaunatnes politika), Eiropas Padomes izdevniecība, Strasbūra.
|
Pārvaldība
|
|
|
Jaunatnes politika ir daļa no plašākām jaunatnes lietām. Galvenās jaunatnes politikas darbības jomas ir darbs ar jaunatni, sociālā, nodarbinātības, veselības, kultūras, ģimenes un noziedzības novēršanas politika. Papildus izglītības, pētniecības un valodu politikai Izglītības un zinātnes ministrijas administrētajā jomā ietilpst arī jaunatnes politikas attīstība. Uz 2016. gada 1. janvāri Igaunijā bija 283 350 jaunieši vecumā no 7-26 gadiem, kas veido 21,54% Igaunijas iedzīvotāju. Tāpat kā daudzās citās Eiropas valstīs, jauniešu īpatsvars iedzīvotāju vidū samazinās. Saskaņā ar Statistikas pārvaldes prognozi jauniešu īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā turpinās samazināties līdz 2022. gadam, pēc tam tas pakāpeniski atkal palielināsies. Izaugsmes tendence dominē līdz 2039. gadam, un pēc tam jauniešu daļa no kopējā iedzīvotāju sāks atkal samazināties. Negatīvas tendences, piemēram, pieaugošā jauniešu emigrācija, jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem, augstais bezdarba līmenis, jauniešu skaits, kas nepiedalās izglītībā un nestrādā, relatīvi augstais nabadzības līmenis, uzvedības modeļi, kas apdraud veselību, īpaši vīriešu dzimtes jauniešu starpā, prasa pievērst īpašu uzmanību. Jāpievērš uzmanība šo negatīvo tendenču cēloņiem, iespējamo seku novēršanai un nevēlamās ietekmes samazināšanai. Tāpat nepieciešams atbalstīt pozitīvu tendenču turpināšanu. Par jaunatni atbildīgā ministrija ir Igaunijas Izglītības un pētniecības ministrija. Atbildīgais departaments ir Jaunatnes lietu departaments. Departamenta galvenie mērķi ir:
Igaunijas jaunatnes darba centrs (Eesti Noorsootöö Keskus) ir nacionālais centrs darbam ar jaunatni, kurš strādā Izglītības un pētniecības ministrijas administratīvajā paspārnē – valsts jaunatnes darba aģentūras. Tā galvenais mērķis ir attīstīt un organizēt jaunatnes darbu valsts jaunatnes politikas ietvaros. Tas īsteno Igaunijas Jaunatnes jomas attīstības plānu 2014.-2020. gadam un veic citas funkcijas, kas izriet no Likuma par darbu ar Jaunatni un citiem saistītajiem likumiem. |