Vēsture
|
|
1990.-1998. |
Pirmie mēģinājumi definēt jaunatni kā atsevišķu valsts politikas mērķa grupu notika 90. gadu vidū. Periodā no 1995. līdz 1997. gadam notika vairākas konferences (Rēzeknē, Cēsīs, Liepājā), kuru mērķis bija saskaņot valsts un nevalstisko organizāciju darbību jaunatnes jomā. Savukārt centieni mērķtiecīgi veidot jaunatnes politiku Latvijā tika uzsākti 90. gadu beigās, kad iesaistītās puses sāka apzināties, ka jaunatnes politika nav saistīta tikai ar interešu izglītību, bet ietver daudzas citas nozīmīgas jomas. Liela loma jaunatnes politikas veidošanā šajā laikā bija nevalstiskajam sektoram. 1998. gadā tika parakstīts līgums starp Valsts jaunatnes iniciatīvu centru, Latvijas Jaunatnes padomi, Latvijas Studentu apvienību un Latvijas Jaunatnes asociāciju, kas paredzēja regulāru savstarpēju informācijas apmaiņu un ar jaunatnes lietām saistītu jautājumu risināšanu, kā arī jauniešu sabiedrisko organizāciju atbalstu un to attīstības veicināšanu, rīkojot dažādus kongresus, konferences, seminārus. 1998. gada martā Ministru kabinets pieņēma zināšanai Jaunatnes politikas valsts programmu 1998.-2002. gadam, ko var uzskatīt par pirmo jaunatnes politikas plānošanas dokumentu Latvijā. |
1999.-2001. |
Aicinājumi pievērst jaunatnes politikai lielāku uzmanību un izvirzīt to politikas dienas kārtībā izskanēja Latvijas Jaunatnes asociācijas, Latvijas Studentu apvienības un Latvijas Jaunatnes padomes izveidotajā Jaunatnes lietu sabiedriskajā padomē, kura centās attīstīt jaunatnes politiku par patstāvīgu valsts politikas jomu. Viens no šīs padomes priekšlikumiem bija izveidot jaunatnes lietu valsts ministra posteni, kura galvenie uzdevumi būtu izstrādāt jaunatnes politikas ieviešanas normatīvo bāzi, izveidot tās īstenošanas struktūru un uzņemties politisko atbildību par mērķtiecīgas un efektīvas jaunatnes politikas izveidi. Nepieciešamība veidot mērķtiecīgu jaunatnes politiku izskanēja arī Latvijas jaunatnes kongresos. Pirmajā kongresā (1999. gada aprīlī) tika akcentēta jaunatnes politika, savukārt Otrajā kongresā (2001. gada maijā) tika skatīti vispārīgi ar jaunatni saistīti jautājumi: jaunatnes informētība, jaunatnes organizāciju attīstības iespējas, noziedzība, veselība, sabiedrības integrācija, izglītība. |
2002.-2004. |
2002. gadā vadošo lomu Latvijas Jaunatnes likuma izstrādē un virzīšanā uzņemas Latvijas Jaunatnes padome, izveidojot Koordinācijas padomi (tajā ietilpst ministriju pārstāvji, Latvijas Pašvaldību savienība, lielākās nevalstiskās organizācijas) un tā saukto „Ēnu kabinetu” (tas nodrošina jauniešu līdzdalību Jaunatnes likuma izstrādē). Gada sākumā Ministru kabinets apstiprina aktualizēto Jaunatnes politikas valsts programmu 2002.-2003. gadam, kā arī Valsts jaunatnes politikas koncepciju, kurā jaunieši definēta kā demogrāfiskā grupa vecumā no 15 līdz 25 gadiem un jaunatnes politika definēta kā patstāvīga valsts politikas joma. Turpmākajos gados tiek rīkotas gan plašas sabiedriskas, gan arī darba grupu diskusijas par topošo Jaunatnes likumu, lai saskaņotu dažādu mērķa grupu viedokļus un vajadzības. Šajā laikā par jaunatnes politikas attīstību ir atbildīga Izglītības un zinātnes ministrija.Pēc neatkarības atjaunošanas ministrijā pastāvēja atsevišķs Jaunatnes lietu departaments, kuru 1997. gadā likvidēja un izveidoja Jaunatnes interešu izglītības nodaļu, kuru savukārt vēlāk pārsauca par Jaunatnes lietu nodaļu. 2002. gadā šo nodaļu likvidēja un divus gadus IZM nebija speciālistu, kuri atbildētu tieši par jaunatnes lietām, visi ar jaunatnes politiku un jaunatnes darbu saistītie jautājumi tika nodoti Valsts jaunatnes iniciatīvu centram. 2004. gadā Izglītības un zinātnes ministrijā tika atjaunota Jaunatnes nodaļa, kurā gan strādāja tikai vadītājs, lai arī bija paredzētas vēl divas štata vietas. 2003. gada decembra Latvijas Jaunatnes padomes dalīborganizāciju Kongress pieņēma Pozīcijas dokumentu par Jaunatnes likumu, kurā definēja nepieciešamību pārdalīt IZM funkcijas jaunatnes politikas virzīšanā. 2004. gada otrajā pusē ar Ministru Kabineta rīkojumu jaunatnes politikas joma tiek nodota Bērnu un ģimenes lietu ministrijas pārziņā, izveidojot Jaunatnes lietu departamentu. Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (2004. gada 1. maijs), rodas nepieciešamība pēc Eiropas Savienības kopējo jaunatnes politikas mērķu integrēšanas nacionālajos politikas plānošanas dokumentos. |
2005.-2007. |
2005. gadā notiek aktīva darbība Jaunatnes likuma izstrādē un virzīšanā izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē, kas tomēr pagaidām nevainagojas panākumiem. Atbilstoši Valsts jaunatnes politikas koncepcijā noteiktajam Bērnu un ģimenes lietu ministrija izstrādāja Jaunatnes politikas valsts programmu 2005.–2009. gadam. Programmas mērķis ir radīt labvēlīgu vidi, kas palīdzētu jaunietim uzsākt patstāvīgu dzīvi kā atbildīgam sabiedrības loceklim. 2007. gadā Eiropas Padomes Jaunatnes un sporta direktorāta izraudzītu starptautisku ekspertu grupa veic Latvijas jaunatnes politikas starptautisko izvērtējumu, sagatavojot kopumā vairāk nekā 30 ieteikumus jaunatnes politikas izstrādei un īstenošanai. |
2008. |
2008. gada 8. maijā pēc gandrīz desmit gadus ilgušas izstrādes un saskaņošanas Saeima pieņem Jaunatnes likumu(stājās spēkā 2009. gada 1. janvārī), kurā jaunieši definēti kā personas vecumā no 13 līdz 25 gadiem, un par likuma mērķi izvirzīta jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošana, veicinot viņu iniciatīvas, darba tikumu un patriotismu, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī atbalstot darbu ar jaunatni. Īsi pēc likuma pieņemšanas Izglītības un zinātnes ministrijapārņem jaunatnes politikas izstrādes un koordinēšanas funkciju no Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas. Lai nodrošinātu jaunatnes politikas koordināciju, tiek izveidota Jaunatnes konsultatīvā padome, kuras mērķis ir veicināt saskaņotas jaunatnes politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī sekmēt jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē. Padomē tiek pārstāvēti valsts pārvaldes, pašvaldību un jaunatnes organizāciju deleģēti pārstāvji. |
2009.-2011. |
Gandrīz vienlaicīgi ar darbu pie Jaunatnes likuma tiek izstrādāts arī pirmais ilgtermiņa jaunatnes politikas plānošanas dokuments Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018. gadam, kas aizstāj 2002. gadā pieņemto Valsts jaunatnes politikas koncepciju. Savukārt pamatojoties uz Jaunatnes politikas pamatnostādnēs noteikto, tiek izstrādāta Jaunatnes politikas valsts programma 2009.-2013. gadam. Programma ir definēta kā vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments un tā nosaka politikas rīcības virzienus un rezultatīvos rādītājus. Saskaņā ar programmu un ņemot vērā Eiropas Savienības prezidentūras prioritātes jaunatnes politikā, tiek izstrādāta arī ikgadējā programma, kas paredz pasākumus vienam gadam. Tā kā jaunatnes politikas plānošanas dokumenti izstrādāti atšķirīgos laika periodos, tie tikai daļēji ir sasaistīti ar Eiropas Savienības līmeņa jaunatnes politikas plānošanas dokumentiem. Piemēram, ES Jaunatnes stratēģijā (2010.-2018.) definētie mērķi un tematiskie bloki ir plašāki nekā Latvijas Jaunatnes politikas pamatnostādnēs iekļautie. Savukārt Eiropas Savienības izstrādātie indikatori jaunatnes jomā tikai daļēji pārklājas ar Latvijas jaunatnes politikas rezultatīvajiem rādītājiem. Tajā pašā laikā tiek īstenotas ES rekomendācijas par jaunatnes politikas kā starpsektorālas jomas pieeju (iesaistot dažādu jomu ministrijas, kā arī pašvaldības un nevalstiskā sektora pārstāvjus), kā arī īpaši uzsvērta jaunatnes pētniecība un jaunatnes politikas rezultātu regulāra izvērtēšana. Kopš 2008. gada ik gadu tiek veikts jaunatnes politikas monitoringa pētījums, aptaujājot jauniešus un iegūstot viņu vērtējumus par aktuālākajām problēmām jauniešu vidū. |
2012.-2014. |
2012. gadā Izglītības un zinātnes ministrija iniciēja jaunatnes politikas īstenošanas indeksaizstrādi un pirmā pilotpētījuma veikšanu. Jaunatnes politikas īstenošanas indekss tika iecerēts kā daudzdimensionāls rādītājs, kas nodrošina iespēju veikt jaunatnes politikas īstenošanas rezultātu izvērtējumu Eiropas Savienības Jaunatnes stratēģijā izdalītajos astoņos tematiskajos blokos. Tomēr pēc diviem gadiem tika pieņemts lēmums atteikties no indeksa aprēķinu turpināšanas, tā sarežģītības un pielietošanas ierobežojumu dēļ. 2013. gadā pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma tika veikts Jaunatnes politikas pamatnostādņu 2009.-2018. gadam vidusposma izvērtējums. Izvērtējumā tika identificētas būtiskas šī plānošanas dokumenta nepilnības, tādēļ ieteikts tā īstenošanu esošajā redakcijā neturpināt, bet izstrādāt jaunu plānošanas dokumentu. |
2015.-2018. |
2014. gadā tika uzsākts darbs pie nacionālā līmeņa jauna jaunatnes politikas plānošanas dokumenta izstrādes un 2016. gadā stājās spēkā Jaunatnes politikas īstenošanas plāns 2016.-2020. gadam. Tā mērķis ir jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošana, panākot saskaņotas jaunatnes politikas īstenošanu un tās koordināciju visos līmeņos, identificējot prioritāros rīcības virzienus un politikas rezultātus. Plānā ir noteikti jaunatnes politikas pamatprincipi, vērtības, būtiskākie izaicinājumi, identificēti rīcības virzieni, galvenie uzdevumi un sasniedzamie rezultāti nākamajiem gadiem. Kopš 2016. gada Izglītības un zinātnes ministrija īsteno ikgadēju konkursu “Latvijas Jauniešu galvaspilsēta” ar mērķi vairāk popularizēt darbu ar jaunatni pašvaldību vidū. Uzvarējušajā pašvaldībā notiek plaši un daudzpusīgi pasākumi jaunatnes jomā un ar jauniešu līdzdalību. Līdz šim šo statusu ieguvušas: Jelgava, Liepāja, Madona, Ikšķiles un Olaines novada apvienība. Kopš 2017. gada pastiprināta uzmanība pievērsta jaunatnes politikas attīstīšanai pašvaldību līmenī – jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros projektu konkursu ietvaros pieejams finansējums pašvaldībām jaunatnes politikas īstenošanai vietējā līmenī un darba ar jaunatni sistēmas izveidei vietējā līmenī. |
Jaunieši Latvijā 2008-2013: aktivitāte, mobilitāte, līdzdalība. Izglītības un zinātnes ministrija. 2013.
Portāls par jauniešiem un jaunatnes politiku: www.jaunatneslietas.lv
Sadaļa “Jaunatne” Izglītības un zinātnes ministrijas tīmekļa vietnē: www.izm.gov.lv/lv/jaunatne
Vēsture
|
|
1990.-1995. |
Pēc neatkarības atgūšanas 1990. gadā tika nodibinātas vai atjaunotas starptautisku jaunatnes organizāciju apakšvienības kā arī daudzas jaunatnes organizācijas, kas Lietuvā darbojās pirms Otrā pasaules kara (Ateitininkai, skauti un citi). Tādēļ sākotnēji vairākas jaunatnes organizācijas tika nodibinātas sadarbībā ar politiskajām partijām. Dažādu jaunatnes organizāciju izveide bija nozīmīga pārmaiņa padomju laikos neiedomājamās ideoloģiskās daudzveidības dēļ. Lai veicinātu dialogu starp jaunatnes organizācijām un pārstāvētu jauniešu intereses, 1992. gadā tika dibināta Lietuvas Jaunatnes padome. Lietuvas Jaunatnes padome ir nevalstiska un bezpeļņas jumta organizācija, kas apvieno nacionālās jaunatnes organizācijas un reģionālo jaunatnes organizāciju apvienības. |
1996.-2002. |
Pirmais jaunatnes politikas likums bija Valsts jaunatnes politikas koncepcija, kas tika apstiprināta ar Seima lēmumu 1996. gadā (Oficiālais Vēstnesis, 1996, Nr. 65-1537). Valsts jaunatnes politikas koncepcija izveidoja jaunatnes definīciju, jaunatnes politikas galvenos principus, kā arī valdības iestādes un struktūras, kas bija atbildīgas par politikas īstenošanu un finansējumu. Iepriekš minētajā dokumentā jaunieši tika definēti kā jauniešu grupa vecumā no 16 līdz 29 gadiem. Turklāt tika formulēti un nostiprināti jaunatnes politikas galvenie principi, piemēram, jauniešu līdzdalība sabiedrībā, kā arī viņu atbildība par personisko un kolektīvo darbību. Tika apstiprināts, ka Valsts jaunatnes lietu padome, kas darbojas Lietuvas republikas valdības pakļautībā, būs atbildīga par jaunatnes politikas koncepcijas īstenošanas kontroli. Jaunatnes lietu valsts padomes dibināšana bija ļoti būtiska jaunatnes politikas attīstībai Lietuvā. Tas nodrošināja valdības / NVO strukturētu pieeju jaunatnes politikas veidošanai un jaunatnes darba veicināšanā. Valsts jaunatnes lietu padomes sastāvu veidoja valsts institūciju un jaunatnes organizāciju pārstāvji saskaņā ar paritātes principu. Jauniešu organizāciju pārstāvjus deleģēja Lietuvas jaunatnes padome. Jauniešu organizāciju projektus saskaņā ar Valsts jaunatnes politikas koncepciju finansēja Jaunatnes fonds. Jaunatnes fonds, kas darbojās zem Valsts jaunatnes lietu padomes, saņēma iemaksas no valsts budžeta un tam arī bija atļauts pieņemt privātas iemaksas, kas kopumā bija valsts jaunatnes politikas koncepcijas īstenošanas finansējuma avots. Jaunatnes fondu izveido un vada Valsts jaunatnes lietu padome. Pirmā valsts Jaunatnes politikas programma “Jaunatne Lietuvai” tika izstrādāta un apstiprināta Lietuvas Republikas valdībā 1998. gadā (Oficiālais Vēstnesis, 1998. Nr.100-2783). Tās mērķis bija īstenot Valsts jaunatnes politikas koncepciju sešās jomās, tai skaitā, pilsoniskā izglītība, personības attīstība mācību procesā, pašnāvību novēršana, noziedzība, narkotikas, alkoholisms, prostitūcija un AIDS, atbalsts personām, kuras ir saskārušās ar fizisku un psiholoģisku vardarbību, militārais dienests no 2000. līdz 2001. gadam. Uzsākot pašvaldību reformu 2002. gadā, bērnu un jauniešu tiesību aizsardzība tika nodota no valsts jurisdikcijas pašvaldībām (likums “Grozījumi Vietējās pašvaldības likuma 7. un 8.pantā” Oficiālais Vēstnesis, 2002, Nr. 96-4171). Šie grozījumi lielā mērā ietekmēja jaunatnes politikas attīstību vietējā līmenī. Tas radīja priekšnoteikumus, lai izveidotu jaunatnes lietu koordinatoru amatus, kurus finansē no valsts budžeta visās pašvaldībās. |
2003.-2008. |
Jaunatnes politikas likums (Oficiālais Vēstnesis, 2003, Nr. 119-5406) stājās spēkā 2003. gadā, un tajā pašā laikā Valsts jaunatnes politikas koncepcija zaudēja spēku. Likums nosaka jauniešu vecuma ierobežojumus jauniešiem, kā arī precīzākus jaunatnes politikas principus un iestādes, kas atbildīgas par jaunatnes politikas veidošanu un īstenošanu. Saskaņā ar likumu par jaunatnes politiku (2.panta 1.punkts) jaunatnes politika attiecās uz jauniešiem vecumā no 14 līdz 29 gadiem. Jaunatnes politikas likums nosaka jaunatnes organizācijas un jaunatnes organizāciju padomes definīcijas un uzsver viņu ieguldījumu jaunieša personības attīstībā. Jaunatnes politikas likuma svarīgā daļa ir vērsta uz to, lai organizētu un vadītu jaunatnes politikas institūcijas nacionālā (valsts jaunatnes lietu padomi) un vietējā līmeni. Tas definē vietējo jaunatnes lietu koordinatoru, jaunatnes lietu pašvaldību padomju un jauniešu organizāciju padomju lomu jaunatnes politikā. Jaunatnes politikas likums tika pārskatīts un aktualizēts 2005. gadā (Oficiālais Vēstnesis, 2005, 144-5238). Tika pieņemti jaunatnes politikas pamatprincipu grozījumi, kuri reformēja Jaunatnes lietu valsts padomi, pārceļot to no Lietuvas Republikas valdības pakļautības uz Sociālā nodrošinājuma un darba ministrijas pakļautības Jaunatnes lietu departamentu. Papildus tam Jaunatnes lietu departamenta ietvaros tika izveidota Jaunatnes lietu padome ar konsultatīvām funkcijām. To izveidoja uz vienlīdzīgiem partnerības principiem starp valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, lai apvienotu ministriju, reģionālo un nevalstisko organizāciju aktivitātes un intereses, kas tieši vai netieši dod ieguldījumu jaunatnes politikas veidošanai. Lai radītu nosacījumus veiksmīgai Jaunatnes politikas likuma ieviešanai, jaunatnes politikas noteikumi tika iekļauti Lietuvas Republikas valdības programmās. Jaunatnes politikas sadaļa pirmo reizi tika iekļauta Lietuvas Republikas valdības programmā 2004.-2008. gadam (Oficiālais Vēstnesis, 2005, Nr. 40-1290). Šī programma ir vērsta uz to, lai uzlabotu jauniešu pilsonisko līdzdalību, jauniešu pašpārvaldi, kā arī uzlabotu politiku jaunatnes izglītības, nodarbinātības, mājokļu, atpūtas, sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu, sporta un noziedzības novēršanas jomā. |
2009.-2018. |
Lietuvas Republikas valdības programmas 2008.-2012. gadam (Oficiālais Vēstnesis, 2005, Nr. 40-1290) un 2012.-2016. gadam (Oficiālais Vēstnesis, 2008, Nr. 46-1728) iekļāva nodaļas par jaunatnes politiku, kuras mērķis bija veicināt aktīvu līdzdalību sabiedrībā, atbalstot jaunas ģimenes, stiprinot uzņēmējdarbību, veicinot jaunatnes organizāciju kohēziju un palielinot jaunatnes organizāciju piešķirto projektu finansējumu. Lai īstenotu šajās programmās paredzētos noteikumus un pasākumus, valdība ir apstiprinājusi Valsts jaunatnes politikas attīstības programmu 2011.-2019.gadam (Oficiālais Vēstnesis, 2010, Nr.142-7299). Sociālās nodrošināšanas un darba ministrija ir atbildīga par Valsts jaunatnes politikas attīstības programmas 2011.-2019. gadam īstenošanu. Ministrija īstenoja Nacionālo jaunatnes politikas attīstības programmu 2011.-2019. gadam, izmantojot rīcības plānu 2014.-2016. gadam un rīcības plānu 2017.-2019. gadam. Iepriekš minētie divi rīcības plāni ir norādīti konkrēti mērķi, darbības, īstenošanas termiņi un budžeta piešķīrumi, kā arī atbildīgās iestādes to īstenošanai. Starpnozaru pieejas dēļ vairākas ministrijas (Vides ministrija, Kultūras ministrija, Nacionālās aizsardzības ministrija, Veselības ministrija, Izglītības ministrija, Tieslietu ministrija, Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Iekšlietu ministrija Tieslietu ministrija, Zemkopības ministrija) un aģentūras (Narkotiku kontroles departaments ar Lietuvas valdību, Lietuvas darba birža, Jaunatnes lietu departaments) ir atbildīgas par īstenošanu. Tika pārskatīts Valsts jaunatnes politikas attīstības programmas 2014.-2016. gada rīcības plāns 2011.-2019. gadam, un vairāk uzmanības tika veltīta jaunatnes nodarbinātībai un brīvprātīgajam darbam, kā arī jauniešu centru un atklāto telpu attīstībai, reģionālajai jaunatnes politikai un neformālajai izglītībai. Reģionālās jaunatnes politikas veicināšanas plāns 2015-2017 (Oficiālais Vēstnesis, TAR, 2015.-2015. gads, Nr. 578) tika apstiprināts un ieviests. Tajā galvenā uzmanība tika pievērsta NVO, valsts un pašvaldību institūciju attiecību stiprināšanai, izmantojot ES struktūrfondu atbalstu un finansējumu, kas paredzēts attiecīgajās programmās. Jaunatnes politikas likums tika grozīts 2018. gadā (stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī). Viens no galvenajiem pārskatīšanas mērķiem bija noteikt oficiālas definīcijas jaunatnes darbam atvērtajos jauniešu centros, atvērtajās telpās, izmantojot neformālo izglītību un noteikt kvalitātes prasības attiecībā uz darbu ar jaunatni. Jaunatnes politikas pamatnostādnē ir iekļauta īpaša nodaļa par darbu ar jaunatni, kurā tika noteikti jaunatnes darba principi, kā arī kvalitātes prasības atvērtajiem jaunatnes centriem un tur īstenotajām aktivitātēm. |