DARBS AR JAUNATNI / INSTITUCIONĀLĀ STRUKTŪRA

Valsts līmenī Seimas komisija jaunatnes un sporta jautājumos kontrolē jaunatnes politiku īstenojošās institūcijas. Jaunatnes un sporta lietu komisija ir atbildīga par valsts jaunatnes politikas formulēšanu, jaunatnes tiesību veicināšanu un parlamentārās kontroles īstenošanu par institūcijām, kas īsteno jaunatnes politiku, uzklausa ministru un citu valsts iestāžu ziņojumus (Jaunatnes lietu departaments) un izvērtē informāciju.

Jaunatnes politikas koordinēšana un īstenošana Lietuvā ir deleģēta Sociālā nodrošinājuma un darba ministrijai. Sociālā nodrošinājuma un darba ministrijas Jaunatnes lietu departaments īsteno valsts jaunatnes politikas mērķus un pārrauga Jaunatnes politikas pamatnostādņu ieviešanu.

Tas darbojas kā valsts iestāde, kas izstrādā un īsteno nacionālās jaunatnes politikas programmas un pasākumus, analizē jaunatnes un jauniešu organizāciju stāvokli Lietuvā, koordinē valsts un pašvaldību institūciju aktivitātes jaunatnes politikas jomā, veic citas darbības, kas aktuālas jauniešiem, jaunatnes organizācijām un organizācijām, kas strādā ar jaunatni.

Jaunatnes lietu departaments īsteno valsts jaunatnes politikas mērķus, veicot pasākumus, lai mudinātu jauniešus apgūt izglītību, iegūt darbu un iesaistīties aktīvā sabiedriskā dzīvē; piedalās ar jaunatni saistītu problēmu risināšanā; attīsta neformālo izglītību.

Izglītības ministrija ir galvenā koordinējošā iestāde, kas nodarbojas ar neformālās izglītības politikas īstenošanu, savukārt citām ministrijām (Kultūras ministrijai, Veselības ministrijai, Tieslietu ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Zemkopības ministrijai) ir savi īpaši ar jaunatnes darbiem saistīti pasākumi, kas saistās ar jaunatnes politikas horizontālo prioritāti un valstisku atbildību tās īstenošanā Lietuvā.

Vietējā līmenī pašvaldības ir galvenās institūcijas, kas atbildīgas par jaunatnes politikas formulēšanu un īstenošanu. Pašvaldību līmeņa jaunatnes lietu padomes ir izveidotas pēc paritātes principa, iesaistot pašvaldību institūciju un jauniešu organizāciju pārstāvjus, pamatojoties uz pašvaldību padomju lēmuma. Reģionālās jaunatnes padomes var deleģēt jaunatnes organizāciju pārstāvjus pašvaldību jaunatnes lietu padomēs. Pašvaldības padomes dažādās komitejas, kā arī pašvaldības pārvaldes iestādes (pašvaldības iestādes, psiholoģiskie dienesti, neformālās izglītības iestādes (mūzikas un mākslas skolas, sporta centri, jauniešu centri, kultūras centri, muzeji, bibliotēkas utt.) izstrādā un īsteno jaunatnes politiku pašvaldībās.

Jaunatnes lietu koordinators palīdz pašvaldības iestādēm izstrādāt un īstenot pašvaldību jaunatnes politiku (standarta funkcijas apstiprinātas ar 2008. gada 4. marta Sociālā nodrošinājuma un darba ministra rīkojumu Nr. A1-68 ). Jaunatnes lietu koordinators darbojas kā starpnieks starp pašvaldības politiķiem, izpildvaru un jauniešiem. Jaunatnes lietu koordinators uzrauga un ierosina pasākumus, kas nepieciešami jaunatnes politikas īstenošanai. Viņš sniedz iestādēm un personām informāciju par pašvaldībā īstenoto politiku jaunatnes jomā, sadarbojas ar Sociālā nodrošinājuma un darba ministriju, Jaunatnes lietu departamentu un citām institūcijām, jaunatnes organizācijām, neformālām jaunatnes grupām, kā arī piedalās sadarbības attīstībā ar ārzemju pašvaldībām jaunatnes politikas jomā.

Jaunatnes lietu padome ir koleģiāla padomdevēja institūcija, kas darbojas Jaunatnes lietu departamentā sabiedriskā kārtā, un kuras pamatā ir vienlīdzīgas partnerattiecības starp valsts iestāžu un Lietuvas jaunatnes padomes (LiJOT) deleģētajiem pārstāvjiem. Jaunatnes lietu padomes uzdevums ir risināt jaunatnes politikas pamatproblēmas un sniegt jaunatnes lietu departamentam priekšlikumus jaunatnes politikas īstenošanai, kas atbilst jaunatnes un jaunatnes organizāciju vajadzībām. Jaunatnes lietu padomes lēmumi Jaunatnes lietu departamentam ir konsultatīvi. Jaunatnes lietu padome sastāv no 12 locekļiem: 6 valsts institūciju pārstāvji un 6 jaunatnes organizāciju pārstāvjiem, kurus deleģē Lietuvas jaunatnes padome (LiJOT).

Lietuvas jaunatnes padome (LiJOT) sniedz ieteikumus valsts institūcijām, kas strādā ar jaunatnes problēmām un jaunatnes organizācijām. LiJOT ir lielākā nevalstiskā, bezpeļņas jumta struktūra Lietuvas nacionālajām un reģionālajām jaunatnes organizācijām un apvienībām. LiJOT ir 62 dalībnieki (nevalstiskās jaunatnes organizācijas), kuri pārstāv vairāk nekā 200 000 jauniešu no Lietuvas. LiJOT ir pilntiesīgs Eiropas Jaunatnes foruma dalībnieks un koordinē EURODESK Lietuvu.

Starptautiskās jaunatnes sadarbības aģentūras galvenā loma ir nodrošināt jaunatnes starptautisko sadarbību un Lietuvas jauniešu veiksmīgu dalību Eiropas Savienības jauniešu programmās (caur finansiālu atbalstu projektu īstenošanai).

Jaunatnes darba nozīme pēdējo 15 gadu laikā ir palielinājusies. Centieni izveidot jaunatnes darba sistēmu tika uzsākti kopš 2009. gada. Neformāls darbs ar jaunatni sākās vēl agrāk, taču jaunatnes politikas un jaunatnes finansēšanas mehānismu sistēma, kā arī viņu radītās iespējas nebija elastīgas – galvenokārt šīs aktivitātes bija balstītas uz projektu finansējumu un orientētas uz aktīvo jaunatni. Darba ar jaunatni sistēma Lietuvā tika veidota saskaņā ar Eiropadomes rezolūciju par darbu ar jaunatni (2010). 2010. gadā Jaunatnes lietu departamenta direktora rīkojumā (2010. gada 7. aprīlis, Nr. 2V-38- (1.4)) tika pieņemta atklāto jauniešu centru un telpu koncepcija. Izstrādātā atklāto centru koncepcija definēja mērķus, uzdevumus, mērķgrupas, principus, līgumslēdzējus un kvalitātes prasības. Viens no koncepcijas galvenajiem mērķiem ir izveidot atvērtus jauniešu centrus un atklātās telpas kā atvērtas darba formas ar jauniešiem, kas mudina jauniešus ar mazākām iespējām iesaistīties sabiedrībā un darba tirgū. Arvien vairāk tiek atzīts, ka darbā ar jaunatni Lietuvā nepieciešama vēl lielāka profesionalizācija jo ne visas darbības var veikt tikai brīvprātīgie.

Jaunatnes politikas likuma jaunie grozījumi (Oficiālais Vēstnesis, TAR, 2018-06-11, Nr. 9738, stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī) galvenokārt ir vērsti uz jauniešu darba uzlabošanu Lietuvā. Viens no galvenajiem likuma pārskatīšanas mērķiem ir noteikt oficiālas definīcijas darbam ar jaunatni un jaunatnes darbiniekam, kā arī likumā definēt un noteikt kvalitātes prasības atvērta tipa jaunatnes centriem, darbam ar jaunatni un neformālai izglītībai darbā ar jaunatni. Darbs ar jaunatni tiek definēts kā darbība, kas vērsta uz labvēlīgu apstākļu radīšanu jauniešu iesaistei personīgās, profesionālās un sociālās aktivitātēs, lai attīstītu viņa kompetences (2. panta 4. punkts). Atvērts darbs ar jauniešiem ir īpaša veida darbs ar jaunatni, kas aptver “darbu ar jauniešiem atvērtajos jauniešu centros un / vai atvērtajās telpās, un kuru pamatā ir īpaši jaunatnes darba principi” (2. panta 5. punkts). Citi īpaši jaunatnes darba veidi ir, piemēram, darbs ar jauniešiem uz ielas, mobilais darbs ar jauniešiem, kā arī neformāla jauniešu izglītība. Darbs ar jauniešiem uz ielas ir darbs neinstitucionālā vidē,  neformālās jauniešu pulcēšanās vietās (publiskās vietas, ielas, parki, kafejnīcas, sporta vietas, klubi utt.) (2. panta 5. punkts). Mobilais darbs ar jauniešiem tiek veikts, dodoties uz jauniešu dzīves vietām, kur nav darba ar jaunatni infrastruktūra un ņemot vērā šajā vietā dzīvojošo jauniešu vajadzības (2.panta 14.punkts). Neformālā jauniešu izglītība attiecas uz darbībām, kuru mērķis ir attīstīt jauniešu personiskās, sociālās un izglītības kompetences, un tās netiek īstenotas saskaņā ar formālās izglītības programmām (2. panta 16. punkts). Pēdējos gados darbs ar jaunatni pievēršas infrastruktūras attīstīšanai izglītības mērķiem, lai atbalstītu aktīvu pilsoņu veidošanos un sadarbību starp dažādām apakšnozarēm jaunatnes politikas jomā.